Eksports Latvijā

Latvija, tāpat kā citas valstis, daļu no saražotajām precēm un pakalpojumiem eksportē. Tā kā Latvija ir ļoti maza valsts, eksports ir viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes balstiem. Bez ārējās tirdzniecības Latvijas valsts nespētu attīstīties, līdz ar to ir nepieciešams ražot preces un pakalpojums ārējiem tirgiem. Tomēr tas nav tik vienkārši, jo ne visas saražotās preces ir iespējams eksportēt. Lai Latvijā ražotās preces un pakalpojumi būtu pieprasīsi arī citās valstīs, tiem jābūt konkurētspējīgiem gan cenas, gan kvalitātes ziņā. Loģiski, ka neviena valsts nevēlēsies iepirkt tādas preces un pakalpojumus, kuras saražot savā valstī būtu lētāk, efektīvāk un visādā ziņā izdevīgāk. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāspēj radīt oriģinālus, kvalitatīvus vai salīdzinoši lētus produktus, kas paredzēti eksportam un jāatrod labākie eksporta tirgi, kur šīs preces un pakalpojumi būs pieprasīti.

Ārējā tirdzniecība un eksporta attīstība Latvijā ir ļoti mainīga. To ietekmē vairāki faktori, līdz ar to tā ir arī ļoti grūti prognozējama. Ekonomiku ietekmējoši notikumi citās valstīs var ievērojami mainīt eksporta apjomus un struktūru Latvijā, kas arī pēdējos gados ir ļoti spilgti novērojams. Kopumā Latvijas eksports, kopš neatkarības atjaunošanas ir ievērojami kāpis. Ir pieaugusi arī eksportējamo preču vērtība, taču patstāvīgs un stabils eksporta kāpums Latvijā ir vērojams kopš pēdējās ekonomiskās krīzes beigām. Tieši eksports arī ir galvenais valstij ekonomikas virzītājspēks, kas ļauj valstij turpināt attīstīties un vispār eksistēt, bet pēdējā gada laikā eksporta apjomi ir mazliet kritušies.

Pēc ekonomiskās krīzes beigām eksporta apjomi ļoti strauji kāpa, bet pēc tam palēninājās. 2011. gadā kāpums bija 28%, 2012. gadā 15%, bet 2013. gadā jau vairs tikai 1,5%. 2014. gadā tas jau atkal mazliet palielinājās pa 2,3%, bet 2015. gadā saruka jau gandrīz par 10%. Arī prognozes 2016. gadam liecina par eksporta apjomu krišanos. Pēdējos pāris gados šo kritumu galvenokārt ir veicinājusi ārējās tirdzniecības samazināšanās ar trešajām valstīm, no kurām pats nozīmīgākais sadarbības partneris līdz šim bija Krievija. Galvenokārt ir sarucis alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju, kas ir diezgan liels robs kopējā eksportā. Imports ar Krieviju, gan nav sarucis, tieši pretēji, palielinājies, jo Krievija Latvijai piegādā pagaidām neaizvietojamus resursus, kā, piemēram, dabasgāze.

Galvenie ārējās tirdzniecības sadarbības partneri Latvijai joprojām ir kaimiņvalstis – Lietuva, Igaunija un Krievija. Pēdējos gados eksporta īpatsvars uz šīm trim valstīm ir aptuveni 40% no kopējā eksporta. Latvija eksportē preces arī uz citām Eiropas Savienības valstīm. No tām vislielākais īpatsvars ir Dānijai, Somijai, Zviedrijai, Lielbritānijai, Polijai, Nīderlandei un Vācijai. Nelielu daļu sastāda arī eksports uz citām valstīm, kā, piemēram, ASV. 2014. gadā Latvija kopā eksportēja preces un pakalpojumus uz 202 valstīm, bet šis skaitlis turpina pieaugt, jo Latvija meklē arvien jaunus ārējās tirdzniecības partnerus.

Pēdējo gados Latvija visvairāk eksportē tādas preču grupas kā mehānismi un elektroierīces. Šis preču sektors katru gadu palēnām aug. Ja 2000. gadā šī preču grupa sastādīja vien aptuveni 5% no kopējā eksporta, tad 2014. gadā tie bija jau gandrīz 20%. Vēl populāra eksporta preču grupa ir koksne, bet, atšķirībā no elektroierīču grupas, šis sektors samazinās. Ja 2000. gadā koksne sastādīja gandrīz 35% no visām eksporta precēm, tad 2014. gadā tie vairs bija tikai aptuveni 15%. Vēl diezgan lielu daļu no eksporta precēm sastāda lauksaimniecības produkti, pārtikas produkti, minerālprodukti, ķīmijas izstrādājumi, transporta līdzekļi un parastie materiāli.