Kas ir imports?

Imports ir preču un pakalpojumu ievešana un pārdošana konkrētā valstī no citām valstīm. Tas ir pretējs process eksportam. Tātad, preču ražotājus un tirgotājus, kas izved savas preces uz citām valstīm dēvē par eksportētājiem, bet preču saņēmējus par importētājiem. Importa galvenā funkcija ir nodrošināt konkrētā valstī tādu preču un pakalpojumu pieejamību, kurus dažādu iemeslu dēļ nav iespējams pietiekamā daudzumā saražot šajā valstī, tomēr bieži vien tiek importētas arī tādas preces, kas tiek ražotas arī uz vietas. Importam ir gan pozitīvie, gan negatīvie aspekti, bet tāpat kā eksports, arī imports tiek regulēts, pakļaujot to atbildīgo institūciju izvirzītajiem noteikumiem un regulām.

Loģiski, ka imports ir radies un attīstījis tajā pašā laikā, kad eksports. Vieni preces eksportēja, bet citi saņēma, jeb importēja. Visas ekonomikas teorijas, kas saistītas ar eksportu, ir attiecināmas arī uz importu, tikai uz tām jāskatās no citas perspektīvas, proti, importētāju interesēs ir iegūt preces par zemākām cenām, nekā ir iespējams saražot uz vietas, bet tajā pašā laikā neizspiežot no tirgus vietējos uzņēmumus, turpretī eksportētājiem svarīgi ir paplašināt noieta tirgu un izkonkurēt vietējos ražotājus.

Imports, protams, ir nepieciešams un tam ir daudz pozitīvu aspektu. Mūsdienās gandrīz visas valstis importē dažādas preces un pakalpojumus, lai nodrošinātu saviem iedzīvotājiem pēc iespējas plašāku un dažādāku preču un pakalpojumu klāstu, tomēr ir ļoti svarīgi ievērot ekonomisko balansu jeb līdzsvaru. Ja valsts visas preces un pakalpojumus importēs, bet neko neeksportēs, tā nespēs gūt nekādus ienākumus un valsts kopējā ekonomika nespēs funkcionēt. Valstī palielinās pieprasījums pēc eksporta tad, kad pieprasījums pēc konkrētām precēm un pakalpojumiem pārsniedz šo pašu preču un pakalpojumu piedāvājumu no vietējiem ražotājiem vai arī tad, kad importēto preču un pakalpojumu cenas ir zemākas nekā vietējo ražotāju preču un pakalpojumu cenas. Ja notiek šāds process, valstij ir jāatrod citas preces un pakalpojumi, kas, savukārt būs pieprasītas citās valstīs.

Eksports parasti tiek kontrolēts ar muitas tarifu palīdzību. Tas nozīmē, ka, piemēram, tādas preces, kas valstī nav vēlamas (alkohols, tabakas izstrādājumi utt.) vai arī nav tik ļoti nepieciešamas tiek apliktas ar augstākiem nodokļiem, bet tādas preces un pakalpojumi, kas ir vitāli nepieciešami un pēc kuriem ir liels pieprasījums tiek apliktas ar daudz mazākiem nodokļiem, bet kopumā, pateicoties šiem muitas nodokļiem, valstis pelna arī uz preču un pakalpojumu importu ne tikai eksportu. Eiropas Savienībā gan lielākā daļa no importa nodokļiem nonāk savienības kopējā budžetā. Katrā valstī muitas nodokļi ir atšķirīgi un šo nodokļu politiku kontrolē un uzrauga dažādas institūcijas. Latvijā ar to nodarbojas Finanšu Ministrija un Valsts Ieņēmumu dienests.

Ar importu saistās arī tāds negatīvs process kā kontrabanda. Tas nozīmē, ka dažādas preces un pakalpojumi tiek ievestas valstī neievērojot kādus no importa politikas nosacījumiem. Tās var būt gan valstī pilnībā aizliegtas preces, kā, piemēram, narkotikas, ieroči vai viltotas preces vai arī legālas preces, kuras tiek ievestas, nemaksājot muitas nodokļus. Arī ar kontrabandas apkarošanu nodarbojas atšķirīgas institūcijas.

Preces un pakalpojumi tiek importēti dažādos ceļos, piemēram, nosūtot pa pastu, nododot tieši rokās, pavadājot pa gaisa satiksmi, dzelzceļa satiksmi, ūdens satiksmi u.c. Katrs no šiem veidiem parasti ir pielāgots importējamo preču un pakalpojumu raksturam, bet ir atsevišķi starptautiski preču pārvadāšanas veidi, kuri saistās ar daudz lielāku risku, saņemt kontrabandas preces.