Mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu nozīme tautsaimniecībā

Visus uzņēmumus iedala mikrouzņēmumos, mazajos uzņēmumos, vidējos uzņēmums un lielajos uzņēmumos. Kaut gan vidējie un lielie uzņēmumi katrs atsevišķi saražo daudz vairāk preču un pakalpojumu un līdz ar to arī sniedz lielāku devumu iekšzemes kopproduktam, tieši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi ir tirgus ekonomikas svarīgākie elementi un dinamiskākā uzņēmējdarbības realizācijas forma.

Lai noteiktu, kurā kategorijā ietilpst katrs konkrētais uzņēmums tiek ņemti vērā tādi pārskata perioda dati kā darbinieku skaits un neto apgraizījums vai bilance. Primārais faktors ir tieši darbinieku skaits. Pie mikrouzņēmumiem tiek pieskaitīti tie uzņēmumi, kuros tiek nodarbināti mazāk kā 10 darbinieki, bet pie mazajiem uzņēmumiem tie, kas nodarbina no 11 līdz 49 darbiniekiem. Apgrozījums mikrouzņēmumiem nedrīkst pārsniegt 2 miljonus EUR, bet mazajiem uzņēmumiem 10 miljonus EUR.

Vēl mazajiem un mikro uzņēmumiem ir raksturīgi tas, ka uzņēmuma īpašnieki bieži vien ir arī to vadītāji un uzņēmuma kapitāldaļas pieder ļoti nelielam cilvēku skaitam (parasti vienam vai diviem cilvēkiem). Mazie uzņēmumi arī bieži vien savu saražoto produkciju neeksportē, vai arī dara to ļoti nelielos apjomos. Mikoruzņēmumi un mazie uzņēmumi parasti sastāda ļoti nelielu daļu no kopējās nozares, kurā tie darbojas. Pēc savas darbības un darba organizācijas mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi ievērojami atšķiras no lielajiem uzņēmumiem.

Bieži vien mazie un mikro uzņēmumi saskaras ar nopietnām problēmām, kuras neietekmē lielos un vidējos uzņēmumus, līdz ar to šādu uzņēmumu ilglaicīga pastāvēšana daudzos gadījumos ir apdraudēta. Praksē var novērot, ka puse no jaundibinātajiem mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem savu darbību pārtrauc jau pēc gada. Lielākās problēmas, ar ko nākas saskarties daudziem mazo un mikro uzņēmumu īpašniekiem ir nepietiekams ienākumu apjoms, līdz ar to finansiālās problēmas, nespēja piesaistīt pietiekoši augsti kvalificētus darbiniekus, vadītāju pieredzes un zināšanu trūkums uzņēmējdarbībā un konkrētajā nozarē, liela konkurence, grūtības rast laiku un līdzekļus uzņēmuma attīstībai, ārējo faktoru lielā ietekme uz uzņēmuma darbību u.c. Valsts apzinās, ka mikro un mazie uzņēmumi tiek nostādīti diezgan neizdevīgā situācijā, tāpēc ir izveidotas vairākas atbalsta programmas tieši šādiem uzņēmumiem.

Latvijā mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu skaita īpatsvars ir līdzīgs kā citur Eiropā. Pašlaik no visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem aptuveni 94% sastāda tieši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, turklāt ikdienu tiek dibināti arvien jauni mikro un mazie uzņēmumi. Šo uzņēmumu pieaugums ir īpaši vērojams kopš 2009. gada. Tam ir vairāki iemesli, bet kā svarīgākos var minēt atkopšanos no ekonomiskās krīzes un iespēju dibināt mazkapitāla SIA, kurā pamatkapitāls drīkst būt 1 EUR, iepriekš notekot 2 000 LVL jeb 2 800 EUR vietā. Tas uzņēmumu dibināšanu padarīja īpaši vienkāršu un pieejamu ikvienam, kas vēlas īstenot savu biznesa ideju.

Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kas nodrošina normālu ekonomikas pastāvēšanu. Pirmkārt, tie rada tirgus konkurenci un līdz ar to veicina cenu krišanos un produktu un pakalpojumu kvalitātes celšanos. Otrkārt, tieši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi ir tie, kas nodrošina vidējo un lielo uzņēmumu pastāvēšanu, piegādājot tiem preces un pakalpojumus. Tātad, bez mazajiem un mikro uzņēmumiem nespētu eksistēt arī ļoti daudzi lielie un vidējie uzņēmumi. Treškārt, mazie uzņēmumi ir daudz elastīgāki un daudz labāk spēj pielāgoties dažādām patērētāju pieprasījuma izmaiņām. Vēl, pateicoties mazajiem un mikro uzņēmumiem tiek nodrošināta iedzīvotāju vidusslāņa veidošanās un dzīves kvalitātes uzlabošanās.

Pēc Latvijas Ekonomikas ministrijas datiem aptuveni 69% no visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek nodarbināti tieši mazo un mikro uzņēmumu kategorijā un tas kopā sastāda aptuveni 63% no valsts IKP. Tātad tieši mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi ir tie, kas nodrošina valsts ekonomikas pastāvēšanu.