Uzņēmējdarbība un tās vide

Pēc definīcijas uzņēmējdarbība jeb komercdarbība ir jebkura atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā, peļņas gūšanas nolūkā veic uzņēmējs jeb komersants, savukārt pats uzņēmējs ir fiziska vai juridiska persona, kas ir ierakstīta komercreģistrā. Uzņēmējdarbības organizatoriski saimnieciskās vienības ir uzņēmumi. Vienkāršāk skaidrojot, personas, kas oficiāli ražo preces vai sniedz pakalpojumus, lai ar to gūtu peļņu ir uzņēmēji, kas veic uzņēmējdarbību.

Lai uzņēmējdarbība būtu veiksmīga, pamatā ikvienam komersantam ir jāatbild uz trīs jautājumiem – ko ražot, kā ražot un kas to patērēs? Vispirms, protams, ir jāsaprot, kas tieši būs prece vai pakalpojums, kas tiks ražots, bet svarīgi ir arī saprast, kā tas tiks darīts, lai ar to varētu arī gūt peļņu. Protams, beigās arī šīs saražotās preces un pakalpojumus kādam ir jāpērk, lai varētu realizēt produkciju un gūt ieņēmumus. Kaut arī jautājumi pēc savas būtības ir ļoti vienkārši, ir jāprot objektīvi izvērtēt atbildes uz tiem, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, situāciju konkrētajā nozarē, konkurenci, patērētāju pirktspēju utt.
Latvijas Republikā komercdarbību pamatā regulē komerclikums, kurā ir saskaņots ar civillikumu un satversmi. Komerclikums tika pieņemts 2000. gadā Latvijas Republikas Saeimā, lai regulētu komercdarbības tiesiskās normas. Tas nosaka kapitālsabiedrību (SIA un AS), individuālo komersantu un pilnsabiedrību dibināšanas, pārvaldes, likvidācijas un reorganizācijas kārtību, kā arī citus ar komercdarbību saistītus aspektus. Laika gaitā tam ir vairākas reizes ir veikti grozījumi, lai pielāgotu likumus esošajai ekonomiskajai un politiskajai situācijai valstī.

Uzņēmējdarbību lielā mērā ietekmē tās vide. Šo vidi iedala ārējā un iekšējā vidē. Iekšējo vidi veido pats uzņēmums. Tā ir uzņēmuma vadītāja spēja izvirzīt uzņēmuma mērķus, organizēt darbaspēku, efektīvi izmantot resursus utt. Veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir spēja efektīvi izmantot ierobežotos resursus. Tas nozīmē, ka pieejamajiem resursiem jācenšas precēm un pakalpojumiem radīt pēc iespējas lielāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā ir jāpārliecinās, ka patērētāji būs gatavi maksāt naudu, lai iegūtu šīs preces vai pakalpojumus. Jāatceras, ka arī darbaspēks ir resurss, kuru jāprot efektīvi izmantot. Protams, ir arī daudzi citi aspekti, kas jāņem vērā katrā konkrētajā situācijā, lai uzņēmējs spētu pārdot savas preces un pakalpojumus un gūt peļņu.

Ārējo vidi, savukārt uzņēmums pats nespēj kontrolēt. Ārējo vidi pārsvarā ietekmē notikumi pasaulē, kā arī valsts un konkrētā nozare, kurā darbojas uzņēmums. Notikumi pasaulē galvenokārt var ietekmēt preču eksportu, kas samazina noieta tirgu un uzņēmums var nebūt spējīgs realizēt savu saražoto produkciju. Protams, var notikt arī pretēji procesi un pieprasījums pēc precēm, dažādu iemeslu dēļ, citās valstīs var augt. Valts, kurā darbojas uzņēmums, uzņēmuma darbību var ietekmēt, piemēram, ar likuma grozījumiem, nodokļu politiku utt. Valts regulas parasti arī ietekmē nozari kopumā, kas savukārt atkal ietekmē pašu uzņēmumu. Vienīgais veids, kā uzņēmums var cīnīties pret ārējās vides negatīvo ietekmi ir uzņēmuma darbības reorganizācija.

Uzņēmuma reorganizācija var nozīmēt, gan pilnīgu darbības nozares maiņu, vai arī konkrētu uzlabojumu un pasākumu veikšana, kas ir piemēroti katrai situācijai. Šie pasākumi var būt, piemēram, uzlabojot uzņēmumā strādājošu darbaspējas, mainot uzņēmumam nepieciešamo infrastruktūru, attīstot ražošanas tehnoloģija utt. Parasti, ja veidojas uzņēmējdarbībai vai kādai no uzņēmējdarbības nozarēm negatīva vide, arī valsts cenšas to mainīt un ietekmēt ar sev pieejamajiem instrumentiem, kā, piemēram, kontrolējot monopolus, veicinot finanšu tirgus attīstību, atbalstot konkurenci un brīvo tirgu utt.