Uzņēmējdarbības formas

Uzņēmējdarbība ir sistemātiska preču ražošana un pakalpojumu sniegšana, ko veic uzņēmējs, ar mērķi gūt peļņu. Pēc definīcijas jau var saprast, ka šis jēdziens ir ļoti plašs, tāpēc uzņēmējdarbībai ir vairākas formas, lai varētu efektīvi nodrošināt jebkura uzņēmuma darbību. Pastāv ļoti lieli uzņēmumi, kas nodarbina vairākus tūkstošus darbinieku un tajā pašā laikā ir cilvēki, kas savu saimniecisko darbību veic vieni paši. Jāsaprot, ka šādiem uzņēmumiem nevar būt vienādi noteikumi un tiesības. Tāpēc arī pastāv šīs formas, kas katra ir pielāgota noteiktam uzņēmējdarbības modelim.

Lai izvēlētos piemērotāko uzņēmējdarbības formu ir jāņem vēra tādi faktori kā plānotais pamatkapitāla lielums, darbinieku skaits, apgrozījums un peļņa, grāmatvedības veids un atsevišķos gadījumos arī darbības nozare.

Vismazākā uzņēmējdarbības forma ir pašnodarbinātā statuss. Šī uzņēmējdarbības forma parasti līdzinās algota darba veikšanai, tikai šajā gadījumā pašnodarbinātais ir pats sev priekšnieks un viņam ir pašam jāveic grāmatvedība un jāmaksā nodokļi. Pašnodarbinātais var pats izvēlēties kādus nodokļus maksāt (PVN, IIN vai mikouzņēmuma nodokli), bet par visām finanšu darbībām pašnodarbinātais atbild ar visu savu mantu, tāpēc tas ir diezgan riskanti. Vairumā gadījumu šo formu izvēlas tie, kas veic saimniecisko darbību kāda cita uzņēmuma interesēs, bet uz noteiktu laiku. Pašnodarbinātā statusu iegūt ir pavisam vienkārši. Tam nav vajadzīgs arī pamatkapitāls. Pašnodarbinātais drīkst nodarbināt maksimums piecus darbiniekus, bet ja tas tiešām ir nepieciešams, iespējams daudz racionālāk būtu izvēlēties kādu no citām uzņēmējdarbības formām.

Ja vēlaties veikt saimniecisko darbību, nodarbinot nelielu skaitu cilvēku, piemērotākā uzņēmējdarbības forma būs individuālais komersants (IK). Šī uzņēmējdarbības forma ir ļoti līdzīga jau iepriekš minētajam pašnodarbinātā statusam, jo arī IK par saistībām atbild ar visu savu mantu un paši maksā nodokļus, bet galvenā atšķirība ir tā, ka IK tiek ierakstīti komercreģistrā un tie var nodarbināt lielāku cilvēku skaitu un tiem var būt lielāks apgrozījums.

Populārākā uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA). Šī uzņēmējdarbības forma ir piemērot pārsvarā maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet kādreiz tā nebija tik populāra, jo SIA ir nepieciešams pamatkapitāls vismaz 2 800 EUR apmērā, bet kādu laiku atpakaļ tika ieviesta iespēja dibināt mazkapitāla SIA. Tas nozīmē, ka sākotnēji pamatkapitāls var būt mazāks un to var iemaksāt pakāpeniski, katru gadu tam atvēlot 25% no uzņēmuma peļņas. Tieši mazkapitāla SIA pašlaik ir vispopulārākie. SIA ir daudz mazāk riskanta uzņēmējdarbības forma par abām iepriekš minētajām, jo SIA īpašnieks par saistībām atbild tikai ar uzņēmuma mantu. SIA gan ir daudz sarežģītāka reģistrācija, grāmatvedība un birokrātija.

Retāk lietota uzņēmējdarbības forma ir akciju sabiedrība (AS). Šai uzņēmējdarbības formai sākotnējam pamatkapitālam ir jābūt lielākam par 35 000 EUR, līdz ar to AS pārsvarā ir ļoti lieli uzņēmumi. AS no SIA atšķiras galvenokārt ar to, ka AS daļas jeb akcijas tiek laistas apgrozībā un tās ir iespējams iegādāties jebkurai personai. Tas tiek darīts, lai piesaistītu investīcijas uzņēmuma darbībai. Citādāk AS līdzinās SIA.

Vēl pastāv tāda uzņēmējdarbības forma kā mikrouzņēmums. To gan bieži neatdala kā atsevišķu formu, jo tas drīzāk ir nodokļu maksāšanas veids jau iepriekš minētajām uzņēmējdarbības formām – IK vai SIA. Mikrouzņēmumam piemērojamā nodokļu likme ir 9%, kas ietver gan sociālo nodokli, gan IIN, gan uzņēmuma nodokli, bet tas tik aprēķināts no apgrozījuma, nevis peļņas. Tas nozīmē, ka mikrouzņēmuma nodokli maksāt ir izdevīgi tikai uzņēmumiem ar nelielu apgrozījumu un darbinieku skaitu.