Uzņēmējdarbības riski

Jebkāda veida uzņēmējdarbība ir saistīta ar dažādiem riskiem. Uzņēmēji nekad nevar būt pilnībā droši par to, ka viņu biznesa plāni dzīvē realizēsies, pat tad, ja pirms uzņēmuma dibināšanas ir veikta ļoti nopietna tirgus izpēte. Ir daudzi apstākļi, kurus uzņēmējs nevar paredzēt un ietekmēt. Vienmēr pastāv iespēja, ka uzņēmējs cietīs zaudējumus. Tas nozīmē, ka jebkuram uzņēmējam ir jāuzņemas risks.

Pēc definīcijas risks ir dažāda veida zaudējumu iespējamība, kas veidojas uzņēmumam nelabvēlīgu, neparedzētu apstākļu dēļ. Uzņēmējdarbībā nekad nav pilnībā iespējams izvairīties no riska, tomēr veicot dažādus pasākumus un iemācoties paredzēt risku, ir iespējams maksimāli samazināt zaudējumus, ko šie riski var radīt.

Nākotni neviens nevar paredzēt, bet izvērtējot citu un savu iepriekšējo pieredzi, ir iespējams saprast, kā darbojas dažādas sistēmas, kas palielina risku esamību. Riski var būt ļoti daudz un dažādi, tāpēc tos mēdz iedalīt vairākās kategorijās jeb grupās. Šīs risku grupas ietver visus biežāk satopamos riskus, bet pastāv arī tādi riski, kas nav ietveri nevienā no grupām.

Pirmā riska grupa ir izmaiņas valsts kopējā ekonomikā, politikā vai likumdošanā. Tas var izpausties ļoti dažādi. Viens no populārākajiem piemēriem varētu būt nodokļu paaugstināšana. Tas nozīmē, ka visiem uzņēmumiem, vai konkrētām nozarēm vai uzņēmumu kategorijām tiek paaugstināti nodokļi, kurus jāmaksā, līdz ar to uzņēmumam ir daudz lielākas kopējās izmaksas. Vēl pie šīs riska grupas var minēt tādu piemēru kā muitas tarifu celšana, kas būtiski palielinātu izmaksas uzņēmumiem, kas savu produkciju eksportē uz citām valstīm. Arī politiski konflikti vai attiecību pasliktināšanās ar citām valstīm var būt nopietns risks uzņēmumiem, kuri eksportē savu produkciju, jo tas var izraisīt eksporta aizliegumu uz šo valsti. Tas samazinātu uzņēmuma noieta tirgu, līdz ar to radītu zaudējumus. Protams, arī konkrētās valsts vai vispasaules ekonomiskās krīzes var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību dažādos veidos.

Otrā būtiskākā riska grupa ir izmaiņas tirgū. Tas nozīmē, ka dažādu apstākļu dēļ var samazināties pieprasījums pēc uzņēmuma ražotajām precēm vai pakalpojumiem. Tas var notikt, piemēram, tad, ja tirgū ienāk jauni spēlētāji, kas var piedāvāt kvalitatīvākus produktus, vai zemākas cenas, kā arī, ja uzņēmuma ražotās preces iziet no modes, vai citu iemeslu dēļ vairs nav saistošas patērētājiem.

Trešā lielā grupa ir ražošanas riski. Tās ir dažādas neparedzētas izmaiņas, kas ir tiešā veidā saistītas ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu. Šī ir viena no riska grupām, ar kuru mūsdienās saskaras samērā daudzi uzņēmumi, jo strauji mainās ražošanas tehnoloģijas. Tas nozīmē, ka ražošana kļūst neefektīva un, nemainot, ražošanas iekārtas, uzņēmums vairs nav spējīgs konkurēt ar citiem uzņēmumiem savā nozarē. Pie šīs riska grupas vēl var pieskaitīt, piemēram, nepareizu vai nekvalitatīvu izejvielu izmatošanu, izejvielu cenu celšanos, nekvalitatīvu darbaspēku utt.

Ceturtā risku grupa ir finanšu risks. Pārsvarā tas nozīmē neplānotus izdevumus vai naudas trūkumu, ko visbiežāk ietekmē laicīga finansiālo saistību nenokārtošana ar konkrēto uzņēmumu. Piemēram, ja mazumtirgotāji laicīgi nenorēķinās ar uzņēmumu par piegādātajām precēm. Vēl tā var būt nepietiekama apgrozāmo līdzekļu aprite vai citi faktori, kas izraisa naudas trūkumu.

Piektā lielā grupa ir cilvēka faktora risks. Tie ir jebkuri riski, kas saistīti ar uzņēmuma darbaspēku, piemēram, grūti aizvietojamu darbinieku aiziešana no darba, darbinieku slimība, vai citi iemesli, kas neļauj ierasties darbā, darbinieku vai sadarbības partneru kļūdas vai negodprātīga rīcība utt.

Pēdējā rikas grupa ir dabas stihijas. Pie tā pieskaitāmi plūdi, zemestrīces, vulkānu izvirdumi, epidēmijas utt. Latvijā šie riski nav īpaši izteikti, bet var gadīties mazāka mēroga katastrofas, kā, piemēram, ugunsgrēki, vētras u.c.