Uzņēmumu demogrāfija Latvijā

Uzņēmumi neeksistē mūžīgi. Tāpat kā cilvēki dzimst un mirst, tāpat arī uzņēmumi tiek dibināti un likvidēti vai reorganizēti, tomēr uzņēmumu dzīves cikls vidēji ļoti atšķiras no cilvēku dzīves cikla. Liela daļa uzņēmumu tiek likvidēti jau pēc pirmā darbības gada vai nedaudz vēlāk. Tikai neliela daļa uzņēmumu turpina augt uz attīstīties. Uzņēmumu demogrāfija kopumā raksturo dibināto un likvidēto uzņēmumu skaitu un īpatsvaru, kā arī esošo uzņēmumu nodarbināto skaitu un apgrozījumu.

Uzņēmumu demogrāfija kopumā ir daudz plašāka un sarežģītāka nekā iedzīvotāju demogrāfija, jo uzņēmumi var tikt vērtēti pēc daudz dažādākiem rādītājiem un to dzīves cikla diapazons ir daudz plašāks. Kā jau tika minēts, daudzi uzņēmumi tiek likvidēti jau pēc pirmā darbības gada, bet tajā pašā laikā eksistē arī tādi uzņēmumi, kuri pastāv un veiksmīgi darbojas jau vairākus simtus gadu. Tāpat arī uzņēmumi var tikt apvienoti, reorganizēti, pārdoti utt. Arī uzņēmumi pēc lieluma (apgrozījuma, bilances un darbinieku skaita) un ražoto preču vai pakalpojumu apjoma ir ļoti dažādi.

Uzņēmumu demogrāfijas dati var tikt analizēti dažādos šķērsgriezumos un tos pēc tam var izmantot, lai saprastu, kā uzņēmumu darbība ietekmē kopējo ekonomiku. To ir ļoti svarīgi izprast, lai katra valsts vai ekonomiskā struktūrvienība spētu saprast kā organizēt savu darbību, lai pēc iespējas efektīvāk attīstītu tautsaimniecību. Piemēram, ir jāsaprot, vai darba vietu radīšanā lielāka nozīme ir uzņēmumu lielumam vai skaitam. Ja svarīgāks ir uzņēmumu lielums, ir nepieciešams veikt pasākumus, lai palīdzētu esošajiem uzņēmumiem attīstīties un paplašināties, savukārt ja svarīgāks ir uzņēmumu skaits, ir nepieciešams veikt atbalsta pasākumus jaunu uzņēmumu dibinātājiem. Tomēr darba vietu skaits nav vienīgais, kas veicina ekonomikas attīstību. Pirmkārt, jau ir jāizvērtē arī, cik labi šīs darba vietas ir atmaksātas, lai varētu izdarīt kādus secinājumus.

Uzņēmumu demogrāfijas dati ir ļoti mainīgi, bet lai saprastu, ko tas nozīmē praksē, ir jāpēta Centrālās statistikas datu pārvaldes datus par Latvijas uzņēmumiem. Piemēram, 2014. gadā Latvijā tika dibināti gandrīz 15 000 uzņēmumu, bet likvidēti aptuveni 6 000. Pēc šiem datiem varētu spriest, ka ekonomikā noteikti vērojama izaugsme, jo pēc šī gada valstī bija par 11 000 uzņēmumu vairāk, tomēr ir jāņem vērā arī šo jaundibināto un likvidēto uzņēmumu ražīgumu. Jaundibinātie uzņēmumi pārsvarā ir mikrouzņēmumi un mazkapitāla SIA, līdz ar to devums ekonomikai no katra šāda uzņēmuma atsevišķi ir neliels. Ja likvidētie uzņēmumi ir lielie vai vidējie uzņēmumi, tas var liecināt tieši par ekonomikas lejupslīdi.

Lielus ražošanas apjomus uzņēmumu parasti nespēj sasniegt dažos gados. Paiet ilgs laiks, kamēr uzņēmumi ir spējīgi nodarbināt vairākus cilvēkus un eksportēt savu produkciju uz ārvalstīm, tomēr ir arī straujās izaugsmes uzņēmumi, Prasti tie ir vieglās rūpniecības uzņēmumi, kas aug un attīstās ļoti strauji. Tātad, ir jāspēj izvērtēt atsevišķi ne tikai jaundibināto uzņēmumu skaitu kopumā, bet arī skaitu katrā nozarē atsevišķi, lai spētu izdarīt adekvātus secinājumus par tautsaimniecības attīstību. Latvijā 2014. gadā straujās izaugsmes uzņēmumu īpatsvars kopumā bija vien 16%, bet tieši ražošanā 23%.

Uzņēmumu demogrāfija tiešām ir ļoti plašs jēdziens. Visus datus un faktorus var vērtēt no dažādām pusēm. Gandrīz nekas nav viennozīmīgs, ja vien netiek vērtēta katras konkrētās nozares vai pat konkrētas nozares daļas (konkrēta lieluma un veida uzņēmumi nozarē) demogrāfija, tomēr kopējo datu analīze ir būtiska, lai varētu radīt jaunas, labi apmaksātas darba vietas un līdz ar to arī veicināt dzīves līmeņa celšanos valstī.

Un nejau Latvija ir vienīgā valsts ar lieliem uzņēmumiem. Arī Gruzijā ir lieli uzņēmumi, kas peidāvā beprocentu ( swrafi sesxi uprocento ) un parastos kredītus ( onlain sesxebi ).